maziņš ievadiņš manā Kanādā

Domāju, pienācis brīdis pastāstīt par manu aktuālo dzīves posmu - apmaiņas studiju semestri Toronto, Kanādā! 

Tātad, Nīderlandes universitātē, kur esmu pilna laika studente, trešo mācību gadu mūsu programmā - Starptautiskais Bizness un Menedžments - ir paredzēts pavadīt vēl citās zemēs , veicot 5-6 ilgu praksi starptautiskā uzņēmumā un otru pusgadu - studiju semestrī ārzemēs. Pagājušā gada pavasarī izveidoju savu TOP 10 galamērķu sarakstu no 80 piedāvātajām partneruniversitātēm visā pasaulē, un te nu es esmu tagad - Toronto, kas bija mana saraksta augšgalā. Jāpiebilst, ja studētgribētāju kādā no skolām bija vairāk nekā iespējamo vietu, tad priekšroka bija tam, kam pirmajā studiju gadā bija augstāka vidējā atzīme. Kā jau mēs visi zinām, esmu ļoti centīga, tāpēc uz Toronto šajā semestrī atbraucu tieši es :) hihi.

Photoshop darbs priekšmetam Digital Design

Lai gan principā mācos biznesu, mums tiek piedāvāta iespēja šajā apmaiņas semestrī studēt otršķirīgas studijas, kas arī uzrādīsies gala diplomā. Es jau agrāk domāju, ka man ļoti interesētu mediji - žurnālistika, TV ... tāpēc, protams, ja man ir izdevība, izvēlējos priekšmetus tieši no šīs jomas.

Rezultātā mans stundu saraksts ietver šādus priekšmetus:

Digitālais Dizains. Te mēs apgūstam dizaina principus un trīs datorprogrammas - Photoshop, Illustrator un InDesign. Photoshop uzdevums paveikts, tagad mācāmies Illustrator, kur katram no mums ir jāizveido plakāts par kādu politisku aspektu vai kustību. Lai gan neesmu vēl pabeigusi, bet es domāju izveidot kaut ko par "eko" kustību, atkritumu šķirošanu... kaut ko tādu.

Pasākumu Menedžments. Dažreiz es domāju, ka mani interesē pārāk daudz lietu! Pasākumu organizēšana ir viena no tām, kuras es labprāt darītu nākotnē.. Viens no uzdevumiem, kas mums jāveic šī kursa ietvaros, ir brīvprātīgais darbs kādā pasākumā un atskaites rakstīšana par to. Es biju priecīga, kad saņēmu pozitīvu atbildi par to, ka varēšu palīdzēt vienā glamūrīgā pasākumā - balvu pasniegšanas ceremonijā / jubilejas pasākumā kādai mediju kompānijai Anokhi, kuras galvenā audience ir dienvidaziāti visā pasaulē. Līdzīgā pasākumā citu gadu esot bijusi pati Freida Pinto (aktrise, kas spēlēja galveno lomu filmā "Graustu Miljonārs"), bet nu šogad es neredzēju nevienu personību, ko pazītu..vienīgi ieguglējot pirms pasākuma sapratu, ka noteiktas sabiedrības slavenības jau tur tiešām būs. Vispār bija interesanti, atkal nebijusi pieredze.. varēju ieskatīties pasākumu organizatoru darba "aizkulisēs"!

TV pārraide. Šis ir kaut kas pavisam jauns un pavisam interesants priekš manis! Lai gan šī priekšmeta lekcijas notiek no 16:20 līdz pat 20:50, laiks paskrien nemanot, jo gan temati ir aizraujoši, gan skolotāja ir tik enerģiska ..! Principā mēs mācāmies, kā veidot ziņu sižetus - sākot no video kameras lietošanas, kadru uzņemšanas, montāžas līdz pat skripta rakstīšanai un nākamajā uzdevumā mums būs arī jāierunā teksts pa virsu video un jāparādās ziņu sižetā kā reportierim.. Nu tā.. ko lai saka.. interesanti! Video kameras ar mikrafoniem un statīviem varam iznomāt skolā. Baigā ņemšanās ar to tehniku.. Bet , neskatoties uz grūtībām, esmu vienmēr motivēta gūt pieredzi arī šajā jomā!

Web Dizainā mēs mācāmies mājaslapas sastādīšanas pamatus - gan kodēšanu, gan izskata/ stila veidošanu. Atklāju, ka man patīk arī programmēšana -tur viss ir loģiski un saprotami.. neprasa pārāk daudz radošuma. Manā stilā :D

Nu, un iekļāvu savā sarakstā arī vienu priekšmetu no biznesa studijām - Korporatīvu Finanses. Tā, lai neaizmirstos, kas ir mans pamatstudiju fokuss. Mediju un Biznesa studenti ir kā diena pret nakti - Finansēs visi klusi, starpbrīžos iegrimuši savos datoros vai telefonos...turpretim, piemēram, Pasākumu Menedžmentā nevar klasi apklusināt ;)

Semestris manā šejienes skolā ir salīdzinoši īss - tikai 12 nedēļas, tātad esmu jau gandrīz pusē! wow! Nākamā nedēļa mums ir brīvdienas - es jau jutu, ka man tiešām tās ir vajadzīgas... savādāk slodze skolā ir diezgan liela.

Diena, kad atcēla lekcijas lielā puteņa dēļ!

Toronto ziemu palīdz pārdzīvot tas, ka vismaz 6 dienas nedēļā ir super-saulainas!

Diemžēl Toronto pilsētu neesmu vēl daudz izbraukājusi/ izstaigājusi.. Nedēļas nogalēs no mājas ārā līst negribās - sniegs un aukstums man jau sāk , maigi sakot, apnikt! Atlieku jautrāko daļu uz pavasari - kad mācības būs beigušās, un laiciņš palicis siltāks, pavisam noteikti iepazīšu šo, vienu no lielākajām Ziemeļamerikas pilsētām - Toronto!

Te, Instagramā,  ik pa laikam ielieku bildītes no savas ikdienas.

Vienu dienu gan biju aizbraukusi līdz netālajam Niagārai , cerībā, ka ieraudzīšu fenomenālo dabas notikumu - sasalušo milzu ūdenskritumu, tomēr nokavēju.. tas jau atkal funkcionēja kā parasti, bet manus iespaidus tas nepadarīja garlaicīgākus.. Kā man kāds teica.. nesen vien par to ģeogrāfijā skolā mācījāmies , un te nu man ir iespēja to redzēt dzīvajā! Jā, es tiešām novērtēju un izbaudu tās iespējas, kādas man dzīve sniedz.. Tagad gan nevaru palaist garām vēl kādu izdevību - apmeklēt čučumuižu!
Atā! ZZZzzzzz...

spontāns izbrauciens uz Drēzdeni

Sakarā ar to, ka boss piešķīra brīvu pirmdienu un otrdienu, pagājušajā nedēļas nogalē beidzot nolēmu veikt nelielu izbraucienu uz kādu interesantu vietu te, Vācijā. Izvēle krita uz Drēzdeni, jo gan mana ģimenīte, gan citi paziņas teica, ka esot ļoti skaista pilsēta, kā arī tā atrodas salīdzinoši netālu no Halles. Par garajām brīvdienām uzzināju tikai piektdien pēcpusdienā, un brauciena plānošanai nebija daudz laika. Tomēr viss izdevās veiksmīgi :)

Vācijā ir arī ļoti izplatīti "dalītie braucieni" - kad kāds brauc noteiktu maršrutu ar personīgo auto, ievieto sludinājumu internetā, lai cilvēki var pieteikties aizpildīt brīvās vietas - izdevīgi gan šoferim, gan līdzbraucējiem! Šim nolūkam te ir pat dažas oficiālas mājaslapas internetā, kā, piemēram, mitfahregelenheit.de, bessermitfahren.de vai mitfahrzentrale.de. Turp un atpakaļ šādā veidā es izbraukāju par 15 eiro, turpretī vilciena biļete uz vienu galu maksātu tuvu 30 eiro. Nakšņoju, kā parasti, pie couchsērfera. :) Nelielā, jaukā dzīvoklītī, padomju tipa ēkā, tuvu centram un stacijai. Visur varēju izstaigāt ar kājām. Lai gan arī lielus attālumus pilsētās man patīk izstaigāt, nevis lietot pilsētas transportu, jo ejot es varu atcerēties katru vietu, bet braucot es nesaprotu, kur es atrodos un liekas, ka apmaldos. Vispār ir liela varbūtība , ka es patiešām iekāpju neīstajā satiksmes līdzeklī, sajaucu virzienus, vai izkāpju nepareizajā pieturā... tas man ļoti labi izdevās Groningenā tajās pašās pāris reizēs, kad es izdomāju braukt kaut kur ar autobusu...

Tātad Drēzdenē iebraucu sestdienas pēcpusdienā, noliku somu pie koučsērfera un devos uz pilsētu. Sanāca nedaudz iepazīt centrālo daļu, Elbas upi.. Vakarā satikos ar kādu somieti, kura jau 2 mēnešus ceļo pa Eiropu, feina meitene, gājām nedaudz patusēt Drēzdenes (burtiski tulkojot) "jaunajā pilsētā" jeb Neustadt. Tajā rajoniņā ir relatīvi ļoti daudz alternatīva stila cilvēku.. Viennozīmīgi es tur nejutos kā zivs ūdenī ;) Bet nebija arī neomulīgi.

Otrajā dienā nolēmu izbraukt ārā no pilsētas, jo, lai gan tūristu apmeklētākās vietas ir pieejamas, bet tāpat svētdienās Vācijā daudz kas ir slēgts. Un vispār man vajadzēja apskatīt brīnumskaistos dabas veidojumus - Bastei klintis! 45 min brauciens ar vilcienu (S1 līnija, virziens Bad Schandau, jākāpj ārā pieturā Kurort Rathen - ja kādam sanāk ceļot uz šo vietu).

Sākumā nākas braukt ar kuģīti pāri Elbas upei, lai nonāktu klinšu pakājes kūrort-ciematiņā. Kāpšana nu var sākties! Jāpiebilst, visa brauciena laikā laikapstākļi mani vienkārši lutināja! Pirmajā vakarā jauks saulriets, silta nakts...tad atkal saulainas, siltas dienas... kad jau biju nogurusi, tad atļāvās nedaudz apmākties. Lai tiktu līdz pirmajām klinšu apskates pieturām, jāmēro krietns ceļš augšup pa takām, mežainiem celiņiem, un vienkārši skaistiem dabas klajumiem. Vienā vietā dienas garumā pat uzstājas kāds klasiskās mūzikas dziedātājs, šai gadījumā "takas muzikants" (ielu muzikanta vietā).. Nesaprotu, kā viņam neizkalst vai neierūsē visi elpceļi un rīkle..! Izskatījās tāds kā ieprogrammēts robots, skatiens fokusēts vienā punktā, un tās dziesmas gan jau viņam sapņos skan.

Bastei klintis izskatās nu tieši kā uz kartiņām! Ļooooti skaisti dabas veidojumi! Mans sapnis ir redzēt Lielos Kanjonus Amerikā, bet es domāju, ka šī vieta bija diezgan labs ievads. :) Dabas parkā pavadīju visu dienu, uzkāpu līdz augstākajiem pieejamajiem punktiem, redzēju uz citām klintīm trakos alpīnistus. Ēdu tipisku vāciešu maltīti - desiņu ar kartupeļu salātiem un maizīti. Man liekas, es jau pārāk daudz ēdu Brötchen..ar attaisnojumu, ka pilnībā jāizbauda vietējā kulūra :D

Pirmdienas rītā vēl īsti nezināju, kā tikt uz mājām. Bija jau doma atrast šoferīti vismaz līdz Leipcigai, no kuras tad varētu atbraukt mājās ar vilcienu. Tomēr uzradās kāda, kas brauca pašā vakarā, un man sanāca Drēzdenē pavadīt vēl visu pirmdienu. No rīta bija izmisums, ko lai dara ar smago tašu, bet brīnumainā kārtā, jo ilgāk staigāju, jo mazāk jutu to nastu vai vienkārši pieradu.

Vēlreiz kārtīgi izstaigāju Drēzdenes centru, apskatīju galvenās ēkas, tad virzījos uz Neustadt pusi - alternatīvo rajoniņu. Tā ieliņas man nedaudz atgādināja kaut kādu spāņu siestu vietu (lai gan nezinu,kādas tās reāli varētu izskatīties :D ). Tuvējais parks bija pilns ar alternatīvā stila jauniešiem, kas chilloja zālītē, ar vai bez segām, baudīja saulīti, aliņu.. Šajā apkaimē arī atrodas interesantas , krāsainas mājiņas, kurās pārsvarā ir rokdarbu veikaliņi un kafejnīciņas.

Īsumā esmu aprakstījusi savu ekskursiju uz Drēzdeni. Mājās ierados vēlu vakarā ļoti nogurusi. It kā jau nākamā diena vēl bija brīva, bet tik un tā man vajadzēja agri no rīta doties uz Merseburgu, jo atsākas valodas kursi. Skolotāja ir atpakaļ no sava atvaļinājuma Šrilankā. Pēc kursiem vēl sarunāju aizbraukt nedaudz paspēlēt galda futbolu ar kolēģiem firmā :D

Labi, rīt jāatsāk strādāt! Bet man vēl noderētu atpūta no atpūtas! ;)

dziļi manī mīt mazs dabas bērns

Šodien sanāca tāda garāka vakarpuse. Atprasījos no darba agrāk, jo kaut kā bija nedaudz slikta pašsajūta. Žēl, jo tieši šodien tāda skaista, silta diena un no rīta uz Merseburgu devos ar riteni. Labi, ka to var ņemt līdzi iekšā vilcienā un tā mēs abi atbraucām atpakaļ uz Halli diezgan ātri.
Dažreiz es jūtu, ka manī paliek neizmantota enerģija. Nedēļas nogalēs parasti daudz braukājos ar riteni un peldos. Darbdienas sanāk tādas pasīvākas.. Tā nu es pagājušo piektdien nolēmu pirmo reizi mērot ceļu no mājām uz praksi ar riteni - apmēram 16km. Diena solījās būt silta, piecēlos laicīgi, ofisā
ierados tieši laikā.. Sajūta bija baigi labā. Pēc darba atpakaļceļā vēl piebraucu pie ezera un nopeldējos.. Pirms tam mani te sabaidīja, ka nu nez nez kā te Vācijā ar to peldēšanos būs.. bet patiesībā peldvietu man apkārt ir vairāk kā vajag! :D Un ezeros ūdens it ļoti tīrs!

veco dzelzceļa sliežu
vietā izveidots parks

 

pļava un solāro paneļu lauks

Bildēs var redzēt Halles zaļo apkārtni... es dikti izbaudu tādu braukāšanos un apkārtnes iepazīšanu! Īstenībā vide man te liekas līdzīga Latvijai - katrā ziņā daudz daudz līdzīgāka Latvijai nekā Holande (vai Anglija) , ar ko es varu salīdzināt.

superskaista ainava

Firmā šonedēļ darbu beidz divi jaunekļi, kuri te bija tikai uz vasaru - šogad pabeiguši skolu un rudenī uzsāks studijas. Ļoooti žēl, jo viņi tādi jauki un ar labu humora izjūtu. Bet solījās nākt dažreiz vēl pie mums uzspēlēt galda futbolu, ko mēs darbā parasti darām pēc pusdienām. Bildē var redzēt "atvadu pusdienas" ar maniem kolēģiem - tradicionālā vāciešu šniceles ēstuvītē.

Pusdienās šnicele! Kopā ar kolēģiem

PS. Atvainojos par nedaudz haotisku bilžu izvietojumu

Labā aura ir ar mani

Šodien apritēja četras nedēļas, kopš es veicu praksi Vācijā. Interesanti.. Kopumā man te ļoti patīk, cilvēki man apkārt ir patiešām jauki un draudzīgi. Arī par pārtiku, dzīves vai laika apstākļiem it nemaz nevaru sūdzēties.. Man sāk šķist, ka Groningenā man vienkārši piemetas slikta karma. Te beidzot ir normāla vide, normāli cilvēki ar normāliem uzskatiem :D ("normāli" nozīmē man saprotami un tuvi....jo patiesībā jau katram ir savs "normāli" standards.. )

Merseburg

Merseburgas tirgus laukumiņš

Prakse man ir nelielā, samērā jaunā kompānijā. Bet tieši es strādāju pie cita jauna projekta, kas vēl īsti tikai top. No vienas puses, laika gaidā varēšu pieredzēt, kā jauna firma sāk darbību no pašiem pirmsākumiem. No otras puses, četru nedēļu laikā pagaidām nejūtos izdarījusi ko ļoti sarežģītu vai izaicinošu, par ko pašai būtu liels gandarījums. Labi, neieslīgsim detaļās. Varbūt iesākumam tas arī ir labi, kamēr pierodu pie visa. Domāju, ka priekšdienās sekos arī interesantāki uzdevumi. Vēl ir vērts pieminēt, ka man ir paveicies ar priekšnieku, jo viņš ir tik mierīgs un atslābināts..cik esmu pieredzējusi, tas ir liels retums cilvēkiem, kam ir sava kompānija un kas ir atbildīgi par vēl citiem darbiniekiem. Katram, protams, savi trūkumi, bet darbā vismaz neviens netiek dzīts stresā vai tamlīdzīgi. Šonedēļ praksi pie mums uzsāka vēl viens vācu students. Vēl kāds cits darbinieks ir francūzis, kurš uzsāka praksi šai kompānijā pagājušogad, un tagad strādā oficiāli uz pusslodzi. Vispār puse no darbiniekiem nāk tikai 2-3 dienas , citi strādā ap 30h nedēļā.. Tikai man no universitātes ir noteikts praksi obligāti veikt 5-6 mēnešus kā pilna laika darbiniekam, kas nozīmē 38-40h.

Skaistās Merseburgas ieliņas

Viena no senajām Merseburgas ēkām,
šī gan neesot īpaša

Tā kā es nedzīvoju tai pašā pilsētā, kur strādāju, man katru dienu ir jāmēro diezgan ilgs ceļš. 20min pastaiga no mājas līdz Halles centrālajai dzelzceļa stacijai, 15min brauciens ar vilcienu līdz Merseburgai un vēl 15-20 gājiens no stacijas līdz darba vietai. Kopumā praktiski stunda. Šis ir līdz šim mans garākais ikdienas maršruts.. Baltinavā līdz skolai bija 5min, Groningenā 20min ar riteni.. Šeit stunda.. būtu diezgan loģiski, ka nākamajā dzīvesvietā, Toronto, man vajadzēs vēl ilgāk, bet vēl agri spriest - varbūt dzīvošu tuvu skolai!?

Interesanti, bet celšanās 7 no rīta arī nesagādā problēmas. Dzīvoklī neviens tik agri neceļas - vannasistabā vai virtuvē nav satiksmes, tas labi. :) Es tik iedomājos, kā būt ziemā - kad rītos aiz loga vēl būs tumšs...brr....

Labi, vēl izbaudām vasaru. Principā visas līdzšinējās nedēļas nogales bija traki karstas, ka vienīgais variants normāli tās pārdzīvot bija doties pie ūdens. Sākumā es devos uz tuvāko pilsētas peldvietu. Tur ir izveidots baseins zem klajas debess, atsevišķi bērnu peldvieta, apkārt pietiekoši vietas visiem izklāt sedziņas, sauļoties, piknikot, spēlēt bumbu, pieejamas plašas ģērbtuves. Studentiem dienas biļete ir 2 eiro. Manuprāt, priekš tādas vietas ļoti normāli - pašā pilsētā ideāla peldvieta. Kā nu gadījās, kā ne, abas reizes, kad es tur gāju, man blakus "ietusēja" krievu meiteņu grupiņa, lietojot ne to skaistāko leksiku. Laikam daudzi, ieskaitot mani, izvēlas noparkoties vienā un tai pat vietā.

Citu dienu es nolēmu atrast attālāku peldvietu, kas izrādījās neliels ezers. Tā smarža.. mm... princips līdzīgs kā iepriekš aprakstītajā peldvietā, tikai atšķirība, ka šī vieta ir dabiskāka. Tāpēc, automātiski, man labāk patika :) Un nav tik blīvs ar cilvēkiem.

Baseins zem klajas debess,
Freibad Saline, Halle (Saale)

Kā redzams, peldvietu pametu viena no pēdējām.
 Naturbad Angersdorfer Teiche, Halle (Saale)

Vācu valodas stunda lasītājiem: Luft - gaiss,
Wasser - ūdens, gemessen um 16 Uhr - mērīts pl.16

Atcerējos, ko vēl es varu pastāstīt. Tātad , pirmajās nedēļās, kad es te sāku dzīvot, pie viena no maniem kaimiņiem apmetās trīs (citas) krievu meitenes apmaiņas projekta ietvaros. Nabadziņš, visu to laiku bija izsūtīts no savas istabas un gulēja viesistabā. Pirms divām nedēļām es viņus pavadīju uz Krieviju. Gan krievu, gan vācu studentu grupa uz turieni devās kopā. Satiku vēl citus Hallē dzīvojošus krievus. Atkal tiku pie iespējas praktizēt savu krievu valodu ar akcentu! :D Kopumā kaimiņš būs prom mēnesi,..interesanti, kā būs gājis.

Vēl šajā dzīvoklī dzīvoja cits krievu izcelsmes puisis, kurš īrēja brīvo istabu mēneša garumā, jo veica praksi Hallē. Pats gan dzīvo Berlīnē.. jau bērnībā pārcēlās no Krievijas uz Vāciju. Ļoti labsirdīgs puisis. Bet pagājušonedēļ prakse beidzās, un viņš izvācās no mūsu dzīvokļa. Redziet, cik viss ir sarežģīti internacionāli :D Nevajag uztraukties par migrantiem arī mūsu valstī, tas viss ir tikai dabiski patiesībā..

Vakardien no rīta, dodoties lejā pa dzīvokļa kāpnēm, man sāka zvanīt mobilais telefons. Tā kā es to, esot ārzemēs, lietoju pavisam maz, man vienmēr pirmajā brīdī sametas neomulīgi - man taču kāds zvanītu tikai ārkārtas gadījumos, es prātoju.. Tomēr sanāca tieši otrādi, jo tētis paziņo, ka sagaidīs mani pie darba! Wow! Gadījās maršruts tuvumā un piebrauca mani satikt! Feini :) Bet nu ,godīgi sakot, tikai tā pateikt "čau" ..man uz darbu, viņam uz darbu - neko darīt..

Tāds ,lūk, nedaudz samiksēts rezumē par pirmo mēnesi praksē Vācijā!
Gute Nacht! Mans gulēšanas režīms ir pārvērties par diezgan nejauneklīgu :D

Mājās nogarlaikoties nepaspēju

Patiesībā esmu jau iesākusi trešo mācību gadu, jo tas sastāv no semestra - mācības ārzemēs un semestra - prakse starptautiskā uzņēmumā. Nu jau kā divarpus nedēļas atrodos savā prakses vietā - Vācijā. Mana skola paredz, ka prakse jāveic 5-6 mēneši, tāpēc, ja es jau janvārī dodos uz Kanādu, tad nākas praksi sākt jau vasaras vidū. Tomēr jauki, ka sanāca arī nedaudz padzīvoties pa mājām, izbaudīt superīgo laiciņu, mieru un vitamīnus no pašu dārza!

Svētūnes (Svātūnes) ezers

Ierodoties Latvijā, mans jautājums bija - "Jums te katru dienu tik silti?". Sākumā bija tā nedaudz dīvaini pierast - gandrīz vai kā pagājšvasar no Anglijas aizbraucot uz Ibizu. Bet, protams, tā nebija problēma - cilvēks taču pie visa labā pierod ātri :) Ai, cik jauki bija mājās! Labprāt iekonservētu Latvijas jūlija smaržu un ņemtu to visur līdzi! Pašai par brīnumu pat bija luste ravēt, pļaut un rušināties ap māju..kas gan to agrāk būtu domājis! Un tad vēl dilles, redīsi, ogas, grilēta gaļiņa, peldēšanās Svētūnes ezerā, vakara kāršu spēles, lutināšanās ... mmm.... kas var būt labāks par būšanu mājās! Ne-kas!
Tomēr ar vienu lietu gan man nepaveicās.. Respektīvi - pirmie vasaras pasākumi - izlaidumi, balles, Jāņi jau bija beigušies... tad atbraucu es, notika Dziesmu svētki, nekādas reģionālās ballītes... afišas norādīja uz to, ka nākamie vietējie pasākumi notiks tieši tai nedēļas nogalē, kad es jau dodos prom. Nice. :D Bet tāaaaa gribējās aiziet uz kādu zaļumballi - it īpaši, kad, ciemojoties, pie vecmammas, fonā skanēja Latvijas Šlāgeraptauja, palika pavisam bēdīgi. Bet nu neko darīt, gan jau nākamgad :P

neliela pieturvieta

hop on-hop off bus Berlin

Brīvdienas pagāja diezgan ātri. Mani ģimene uz Vāciju atveda ar mašīnu - pie reizes sanāca arī kā ceļojumiņš. Berlīnē veicām braucienu ar Hop on - Hop off autobusu, kurš tūristus izvadā pa galvenajiem pilsētas apskates objektiem. Šāda tipa autobusi ir arī Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Sestdienas vakarā ieradāmies manā dzīvesvietā, pilsētā Halle (Saale). Svētdien lielākā daļa iestāžu bija ciet, tāpēc vienkārši pastaigājāmies pa pilsētas centru, uzkāpām baznīcas tornī, baudījām ēdienu aziātu un turku ēstuvītēs. Pēc braukšanas, protams, bija liels nogurums, bet pirmdien nācās celties ļoti agri, lai dodos uz savu pirmo prakses darba dienu. Biju, protams, satraukusies..
Pāris nedēļas ir pagājušas, pirmais satraukums ir pārgājis, bet īsti vēl nevaru pateikt, kā es vērtēju šo vietu un darbu. Gan jau jāpaiet kādam laikam, lai to saprastu..Kā nekā arī mani pienākumi ar laiku mainīsies, palielināsies atbildība un tā..

Vairāk iespaidu sekos drīz!

Bildes vari apskatīt manos sociālajo tīklu portālos draugos vai facebook

2 gadi, 222222 piedzīvojumu

Gandrīz divi gadi ir pagājuši, kopš es aizbraucu mācīties uz Nīderlandi. Bija nedaudz neprātīgi tādai meitenei no maza ciematiņa, īsti bez pieredzes 18 gados pilnīgi vienai aizbraukt uz svešu valsti... Toties ar lielu apņēmību un pilnām somām 2011. augusta beigās es sēdos autobusā, lai pēc pusotras diennakts izkāptu savā jaunajā pilsētā Groningenā.

Aug 2011

Es skaidri izdzīvoju periodus, par ko tiku informēta pirms došanās prom.. Sākumā jutos kā tūrists, ar interesi iepazinu jaunos apstākļus. Vēlāk sāku ilgoties pēc pierastās kultūras, cilvēkiem un vides.. Dažubrīdi bija pavisam bēdīgi. Bet nu tas ir garām uz neatgriešanos (es ceru! :D ) Un pēdējā laikā man Groningenā bija pavisam jauki un jautri! Lai nu kā, es nekad nenožēloju savu izvēli, jo zinu, ka daudz vairāk būtu šaustījusi sevi, ja paliktu studēt kādā Latvijas augstskolā un mūždien sapņotu par ārzemēm. Vienkārši man vienmēr gribējies kaut ko "ekstrēmāku" , neierastu un izaicinošu.. Tagad varu apgalvot, ka daudzējādā pieredze, ko esmu jau ieguvusi, ir bijusi tā vērta! Sākot ar iegūtajām zināšanām, iedzīvošanos pavisam svešā vidē, sevis pieradināšanu pie tā, ka nevar viss būt tā, kā pierasts un , kā varbūt dažreiz gribētos pamainīt , beidzot ar iegūto starptautisko paziņu loku, pilnīgu patstāvību, ceļošanas iespējām .....un daudz, daudz citām lietām to starpā! Piemēram, pagājušās vasaras Anglijas piedzīvojumu, strādāšanu 7 dienas nedēļā, paspējot gan izklaidēties, gan izbaudīt sociālo dzīvi un iepazīt arī vietējo kultūru.

Pa šiem diviem gadiem patiešām esmu ieguvusi neticami daudz jaunu iespaidu! Viens no visspēcīgākajiem secinājumiem, ko ievēroju vienu no pirmajiem, ir tik atšķirīgā domāšana un uzskati, kas pavisam noteikti mūsupusē ir izveidojušies padomju laiku ietekmē. Lai gan vēsture mani , maigi izsakoties, neaizrāva, patiesībā pēdējā laikā arvien vairāk saprotu, cik tomēr varētu būt interesanti un noderīgi palasīt par notikumiem, kas atspoguļojas mūsdienu starptautu attiecībās un kultūru īpatnībās.. Ak vai, mani tik ļoti daudz kas interesē, bet ne vienmēr izdodas nostādīt tās prātīgākās intereses darāmo lietu augšgalā, kad ir kāds brīvs laiciņš.. Bet nekad jau nav par vēlu ;)
Atkāpei vēl gribu piemetināt, ka varbūt, dzīvojot un augot Rīgā, man Rietumeiropa nemaz tik atšķirīga neliktos, jo es varu uzskaitīt ļooti daudz to pat dažādību, kas pastāv arī starp , piemēram, baltinaviešiem un rīdziniekiem.. kā jau jebkurš mans novadnieks, es domāju.
Nu tas tā,..bet, pēc maniem novērojumiem, cilvēki Rietumos ir daudz atvērtāki, brīvdomīgāki.. mūsu pusē tomēr izteiktāk var just kaut kādus iedomātus standarti - kā tev vajadzētu darīt, kādam vajadzētu būt, kas ir pareizi, kas ir piedauzīgi, kas jāsasniedz tik un tik gadu vecumā un tā joprojām..
Piemēram, Nīderlandē daudzi jaunieši mēdz studēt līdz salīdzinoši vēlākam vecumam..iestājas kādā universtiātē, saprot, ka nav pareizā izvēle, sāk citu... pabeidz bakalauru.. maģistru.. pa vidu vēl dažādi novēlojumi utt. Viņi grib ilgāk izbaudīt studentu dzīvi, jaunību, ballītes.. Nemāku gan teikt, vai viņi vēlāk ģimenes dzīvē ir mierīgāki un uzticamāki, jo Groningenā jāpiepūlas, lai sanāktu iepazīties ar kādu pieaugušo.
Groningenā ir aptuveni 250`000 iedzīvotāji, no kuriem 50`000 ir studenti divās pilsētas augstskolās - Hanze University of Applied Sciences un Rijksuniversiteit Groningen. Pirms braukšanas man likās tik forši, ka katrs piektais satiktais cilvēks būs jaunietis! Taču ar laiku tur radās tādas kā nereālas vietas sajūta. Nebija demogrāfiska balanca. Tikai kaut kāda "studentu paradīze". Lai gan 95% satikto cilvēku ir sajūsmā par studēšanu Groningenā, man, personīgi, līdz šim tā īsti nekļuva par mīļu vietu. Tomēr ir arī gaišā puse.. Nenoliegsim, augstākā izglītība jebkurā gadījumā maina uzskatus, domāšanu, cilvēka inteliģenci kopumā. Es novērtēju iespēju pastāvīgi atrasties starp tiešām interesantiem un prātīgiem cilvēkiem - vai tas būtu universitātē vai naktsklubā - vienmēr vari paļauties, ka no katra satiktā cilvēka vari ko vērtīgu iemācīties, aizgūt.

Nobeidzot šo pirms laiciņa iesākto ierakstu, gribētos apņemties turpmāk laicīgāk un plūstošāk rakstīt par savu pieredzi, pārdomām, notikumiem. Lai saglabātu pati sev, kā arī informētu, iedvesmotu vai vienkārši izklaidētu audienci!

Jūn 2013

aizraujošais gaidāmais gads!

Tā kā mani drīz stress galīgi nobeigs, man tā enerģija kaut kur jāizliek.. Nolēmu,ka jāpastāsta svaigākās ziņas par manām studijām!

Tātad... trešais jeb nākamais mācību gads katram studentam manā mācību programmā ir paredzēts pavadīt ārzemēs. Viens semestris jāpavada kādā no 80 piedāvātajām partner - universitātēm. 4. martā vajadzēja iesniegs sarakstu ar savām top 10 skolām. Tālāk notiek studentu izvērtēšana, jo daudziem, protams, prioritātes sakrīt. Studentus sarindo, pirmkārt, pēc pirmajā mācību gadā iegūto kredītpunku skaita. Es, par laimi, ieguvu uzreiz visus 60 kredītpunktus. Otrais kritērijs ir pirmā gada vidējā atzīme. Tā man gan varētu būt labāka, bet nu neko darīt... Varu jau, protams, pasūdzēties, ka to īpaši pazemināja divi svarīgi grupu darbi, kuru atzīme ir diezgan ietekmīga, jo par to piešķir veselus 5 kredītpunktus katrā. Neteiktu, ka man paveicās ar tām grupām, bet es cenšos par to nesūdzēties... jo es jau varēju ieguldīt daudz lielāku darbu, pārbaudīt ikkatru cita sarakstīto tekstu un tā... bet tad jau man nemaz neatliktu laika samācīties individuālajiem pārbaudījumiem. Kā arī jāsamierinās un jācenšas sadarboties ar tādiem kolēģiem, kādi ir, jo ne vienmēr arī nākotnē es tos varēšu pati brīvi izvēlēties... Tāds ir arī šo grupu darbu princips. Vēl ir viens pieminēšanas vērts faktors. Mūsu fakultātē - International business school - ir divi novirzieni  - angļu un vācu valodas plūsma. Vācu valodā mācās 99.9% vācieši (zinu tur tikai vienu cilvēku,kam vācu val. nav dzimtā). Līdz ar to mēs uzskatām, ka viņiem ir vieglāk studēt un iegūt augstākas atzīmes, kā arī grupu darbos ir daudz vieglāk, jo visi ir vienas nacionalitātes. Tomēr studentu rangam mūs visus liek "vienā katlā".. Bēdīgi. Lūk tādas lietiņas... Rīt vai parīt es uzzināšu, kurā skolā esmu tikusi.Jo tuvāk nāk tas brīdis, jo man, nez kāpēc, palielinās stress.... Es nesaprotu tiešām - kāpēc, jo es jau vairs nekā nevaru izmainīt. Un parasti tādās situācijās man stresa nav - jo stresošana neko nemaina!! Šoreiz kaut kā savādi....bet tomēr rezultātam ir liela nozīme manā dzīvē, jo es savā skolu topā iekļāvu skolas Toronto, Londonā, Maskavā... un citās pilsētās, līdz kurām , es ceru, vērtētāji netiks manā sarakstā :D (tādā ziņā, ka, cerams, es būšu tikusi kādā no pirmajām manā sarakstā ) .. Varbūt kaut kad vēlāk publicēšu visu top 10..

Kartē iekrāsotas valstis, kurās ir manas universitātes partnerskolas

Lūk tāda tā sistēma...
Otrs semestris ir jāpavada ārzemēs praksā kādā starptautiskā uzņēmumā... Sakarā ar to, ka es mācos vācu valodu, man tā patīk un gribu uzlabot, kā arī Vācija liekas diezgan pievilcīga valsts, kur, iespējams, kādu laiku pastrādāt pēc skolas absolvēšanas, un man tāds iespaids radies, ka man tā kultūra, cilvēki, vide varētu patikt, tad diezgan loģiska izvēle ir braukt uz Vāciju praksē. Jau šobrīd esmu uzsākusi meklēšanu un pieteikšanos prakses vietai. Par to arī ir uztraukums, jo gribās jau dabūt labu un interesantu vietu!
Semestru secību var izvēlēties pats, un es nolēmu, ka vispirms veikšu praksi un otrajā pusgadā mācības.

Nu re, pastāstīju par saviem sagaidāmajiem piedzīvojumiem! Kas vēl ar mani interesants notiek.. Hmm.... skolā iet, kā vienmēr, normāli-labi :) Šogad katrā periodā ir vismaz 2 grupu darbi... tie vairs nav TIK lieli, bet tomēr ir ,ko darīt... Par laimi, šogad man ir paveicies ar grupām ;) Tās visas ir bijušas daudz maz jaukas ;)
Vēl otrā gada programmā ir paredzēti 2 community credit. Tas nozīmē, ka pats vari izvēlēties kādu aktivitāti, pie tās jāstrādā 36h un 20h jāvelta atskaišu/referāta rakstīšanai. Es izvēlējos diezgan vienkāršu aktivitāti - palīdzēt pirmā kursa studentei ar matemātiku. Ik nedēļu tikāmies un kopā risinājām uzdevumus, es skaidroju teoriju. Eksāmenu viņa nolika diezgan labi - 7.2 ...
Tagad esmu pati pieteikusies uz vācu valodas palīgu, kuru vēlos izmantot ne priekš eksāmena sagatavošanās, bet gan tikai runāšanai, jo jāsāk taču būtu arī runāt vāciski, ne tikai izpildīt gramatikas uzdevumus un iezubrīd kādu tekstiņu. Vēl jo vairāk, ja pēc dažiem mēnešiem taisos braukt uz Vāciju!
Šajā periodā vēl ir tādi priekšmeti kā Akciju tirgus, kas patiesībā ir negaidīti interesanti, jo es par to praktiski neko agrāk nezināju, bet ir tiešām interesanti izprasts - kas un kā notiek ar investīcijām un akcijām. Dažai labai "mākslinieciskai dvēselei" tas varētu izskatīties muļķīgi.. :D haha. Bet ir interesanti.. Tālāk ir Customer Relationship Management (burtiski tulkojot- klientu attiecību menedžments) .. ; Career Training and Development (Karjeras attīstība.. kaut kā tā). Te mēs strādājam pie CV, motivācijas vēstulēm, networking (jeb kā iegūt noderīgu cilvēku tīklu) un citas praktiskas, noderīgas lietiņas..
Nedaudz stulbi un smieklīgi man sanāca, jo es sākumā aizsūtīju savu parastu CV un kā mācēju, tā uzrakstīju motivācijas vēstuli, un sūtīju pieteikumu praksei, sākot ar krutākajām firmām, kur labprāt tiktu.. tad sākās šis priekšmets un uzzināju, kā uzlabot pieteikumu, tagad atliek labākās versijas sūtīt nu jau mazāk populāriem uzņēmumiem.. :D nu bet tas nekas! ;) Visam jābūt un BŪS OK!