Mājās nogarlaikoties nepaspēju

Patiesībā esmu jau iesākusi trešo mācību gadu, jo tas sastāv no semestra - mācības ārzemēs un semestra - prakse starptautiskā uzņēmumā. Nu jau kā divarpus nedēļas atrodos savā prakses vietā - Vācijā. Mana skola paredz, ka prakse jāveic 5-6 mēneši, tāpēc, ja es jau janvārī dodos uz Kanādu, tad nākas praksi sākt jau vasaras vidū. Tomēr jauki, ka sanāca arī nedaudz padzīvoties pa mājām, izbaudīt superīgo laiciņu, mieru un vitamīnus no pašu dārza!

Svētūnes (Svātūnes) ezers

Ierodoties Latvijā, mans jautājums bija - "Jums te katru dienu tik silti?". Sākumā bija tā nedaudz dīvaini pierast - gandrīz vai kā pagājšvasar no Anglijas aizbraucot uz Ibizu. Bet, protams, tā nebija problēma - cilvēks taču pie visa labā pierod ātri :) Ai, cik jauki bija mājās! Labprāt iekonservētu Latvijas jūlija smaržu un ņemtu to visur līdzi! Pašai par brīnumu pat bija luste ravēt, pļaut un rušināties ap māju..kas gan to agrāk būtu domājis! Un tad vēl dilles, redīsi, ogas, grilēta gaļiņa, peldēšanās Svētūnes ezerā, vakara kāršu spēles, lutināšanās ... mmm.... kas var būt labāks par būšanu mājās! Ne-kas!
Tomēr ar vienu lietu gan man nepaveicās.. Respektīvi - pirmie vasaras pasākumi - izlaidumi, balles, Jāņi jau bija beigušies... tad atbraucu es, notika Dziesmu svētki, nekādas reģionālās ballītes... afišas norādīja uz to, ka nākamie vietējie pasākumi notiks tieši tai nedēļas nogalē, kad es jau dodos prom. Nice. :D Bet tāaaaa gribējās aiziet uz kādu zaļumballi - it īpaši, kad, ciemojoties, pie vecmammas, fonā skanēja Latvijas Šlāgeraptauja, palika pavisam bēdīgi. Bet nu neko darīt, gan jau nākamgad :P

neliela pieturvieta

hop on-hop off bus Berlin

Brīvdienas pagāja diezgan ātri. Mani ģimene uz Vāciju atveda ar mašīnu - pie reizes sanāca arī kā ceļojumiņš. Berlīnē veicām braucienu ar Hop on - Hop off autobusu, kurš tūristus izvadā pa galvenajiem pilsētas apskates objektiem. Šāda tipa autobusi ir arī Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Sestdienas vakarā ieradāmies manā dzīvesvietā, pilsētā Halle (Saale). Svētdien lielākā daļa iestāžu bija ciet, tāpēc vienkārši pastaigājāmies pa pilsētas centru, uzkāpām baznīcas tornī, baudījām ēdienu aziātu un turku ēstuvītēs. Pēc braukšanas, protams, bija liels nogurums, bet pirmdien nācās celties ļoti agri, lai dodos uz savu pirmo prakses darba dienu. Biju, protams, satraukusies..
Pāris nedēļas ir pagājušas, pirmais satraukums ir pārgājis, bet īsti vēl nevaru pateikt, kā es vērtēju šo vietu un darbu. Gan jau jāpaiet kādam laikam, lai to saprastu..Kā nekā arī mani pienākumi ar laiku mainīsies, palielināsies atbildība un tā..

Vairāk iespaidu sekos drīz!

Bildes vari apskatīt manos sociālajo tīklu portālos draugos vai facebook