spontāns izbrauciens uz Drēzdeni

Sakarā ar to, ka boss piešķīra brīvu pirmdienu un otrdienu, pagājušajā nedēļas nogalē beidzot nolēmu veikt nelielu izbraucienu uz kādu interesantu vietu te, Vācijā. Izvēle krita uz Drēzdeni, jo gan mana ģimenīte, gan citi paziņas teica, ka esot ļoti skaista pilsēta, kā arī tā atrodas salīdzinoši netālu no Halles. Par garajām brīvdienām uzzināju tikai piektdien pēcpusdienā, un brauciena plānošanai nebija daudz laika. Tomēr viss izdevās veiksmīgi :)

Vācijā ir arī ļoti izplatīti "dalītie braucieni" - kad kāds brauc noteiktu maršrutu ar personīgo auto, ievieto sludinājumu internetā, lai cilvēki var pieteikties aizpildīt brīvās vietas - izdevīgi gan šoferim, gan līdzbraucējiem! Šim nolūkam te ir pat dažas oficiālas mājaslapas internetā, kā, piemēram, mitfahregelenheit.de, bessermitfahren.de vai mitfahrzentrale.de. Turp un atpakaļ šādā veidā es izbraukāju par 15 eiro, turpretī vilciena biļete uz vienu galu maksātu tuvu 30 eiro. Nakšņoju, kā parasti, pie couchsērfera. :) Nelielā, jaukā dzīvoklītī, padomju tipa ēkā, tuvu centram un stacijai. Visur varēju izstaigāt ar kājām. Lai gan arī lielus attālumus pilsētās man patīk izstaigāt, nevis lietot pilsētas transportu, jo ejot es varu atcerēties katru vietu, bet braucot es nesaprotu, kur es atrodos un liekas, ka apmaldos. Vispār ir liela varbūtība , ka es patiešām iekāpju neīstajā satiksmes līdzeklī, sajaucu virzienus, vai izkāpju nepareizajā pieturā... tas man ļoti labi izdevās Groningenā tajās pašās pāris reizēs, kad es izdomāju braukt kaut kur ar autobusu...

Tātad Drēzdenē iebraucu sestdienas pēcpusdienā, noliku somu pie koučsērfera un devos uz pilsētu. Sanāca nedaudz iepazīt centrālo daļu, Elbas upi.. Vakarā satikos ar kādu somieti, kura jau 2 mēnešus ceļo pa Eiropu, feina meitene, gājām nedaudz patusēt Drēzdenes (burtiski tulkojot) "jaunajā pilsētā" jeb Neustadt. Tajā rajoniņā ir relatīvi ļoti daudz alternatīva stila cilvēku.. Viennozīmīgi es tur nejutos kā zivs ūdenī ;) Bet nebija arī neomulīgi.

Otrajā dienā nolēmu izbraukt ārā no pilsētas, jo, lai gan tūristu apmeklētākās vietas ir pieejamas, bet tāpat svētdienās Vācijā daudz kas ir slēgts. Un vispār man vajadzēja apskatīt brīnumskaistos dabas veidojumus - Bastei klintis! 45 min brauciens ar vilcienu (S1 līnija, virziens Bad Schandau, jākāpj ārā pieturā Kurort Rathen - ja kādam sanāk ceļot uz šo vietu).

Sākumā nākas braukt ar kuģīti pāri Elbas upei, lai nonāktu klinšu pakājes kūrort-ciematiņā. Kāpšana nu var sākties! Jāpiebilst, visa brauciena laikā laikapstākļi mani vienkārši lutināja! Pirmajā vakarā jauks saulriets, silta nakts...tad atkal saulainas, siltas dienas... kad jau biju nogurusi, tad atļāvās nedaudz apmākties. Lai tiktu līdz pirmajām klinšu apskates pieturām, jāmēro krietns ceļš augšup pa takām, mežainiem celiņiem, un vienkārši skaistiem dabas klajumiem. Vienā vietā dienas garumā pat uzstājas kāds klasiskās mūzikas dziedātājs, šai gadījumā "takas muzikants" (ielu muzikanta vietā).. Nesaprotu, kā viņam neizkalst vai neierūsē visi elpceļi un rīkle..! Izskatījās tāds kā ieprogrammēts robots, skatiens fokusēts vienā punktā, un tās dziesmas gan jau viņam sapņos skan.

Bastei klintis izskatās nu tieši kā uz kartiņām! Ļooooti skaisti dabas veidojumi! Mans sapnis ir redzēt Lielos Kanjonus Amerikā, bet es domāju, ka šī vieta bija diezgan labs ievads. :) Dabas parkā pavadīju visu dienu, uzkāpu līdz augstākajiem pieejamajiem punktiem, redzēju uz citām klintīm trakos alpīnistus. Ēdu tipisku vāciešu maltīti - desiņu ar kartupeļu salātiem un maizīti. Man liekas, es jau pārāk daudz ēdu Brötchen..ar attaisnojumu, ka pilnībā jāizbauda vietējā kulūra :D

Pirmdienas rītā vēl īsti nezināju, kā tikt uz mājām. Bija jau doma atrast šoferīti vismaz līdz Leipcigai, no kuras tad varētu atbraukt mājās ar vilcienu. Tomēr uzradās kāda, kas brauca pašā vakarā, un man sanāca Drēzdenē pavadīt vēl visu pirmdienu. No rīta bija izmisums, ko lai dara ar smago tašu, bet brīnumainā kārtā, jo ilgāk staigāju, jo mazāk jutu to nastu vai vienkārši pieradu.

Vēlreiz kārtīgi izstaigāju Drēzdenes centru, apskatīju galvenās ēkas, tad virzījos uz Neustadt pusi - alternatīvo rajoniņu. Tā ieliņas man nedaudz atgādināja kaut kādu spāņu siestu vietu (lai gan nezinu,kādas tās reāli varētu izskatīties :D ). Tuvējais parks bija pilns ar alternatīvā stila jauniešiem, kas chilloja zālītē, ar vai bez segām, baudīja saulīti, aliņu.. Šajā apkaimē arī atrodas interesantas , krāsainas mājiņas, kurās pārsvarā ir rokdarbu veikaliņi un kafejnīciņas.

Īsumā esmu aprakstījusi savu ekskursiju uz Drēzdeni. Mājās ierados vēlu vakarā ļoti nogurusi. It kā jau nākamā diena vēl bija brīva, bet tik un tā man vajadzēja agri no rīta doties uz Merseburgu, jo atsākas valodas kursi. Skolotāja ir atpakaļ no sava atvaļinājuma Šrilankā. Pēc kursiem vēl sarunāju aizbraukt nedaudz paspēlēt galda futbolu ar kolēģiem firmā :D

Labi, rīt jāatsāk strādāt! Bet man vēl noderētu atpūta no atpūtas! ;)

dziļi manī mīt mazs dabas bērns

Šodien sanāca tāda garāka vakarpuse. Atprasījos no darba agrāk, jo kaut kā bija nedaudz slikta pašsajūta. Žēl, jo tieši šodien tāda skaista, silta diena un no rīta uz Merseburgu devos ar riteni. Labi, ka to var ņemt līdzi iekšā vilcienā un tā mēs abi atbraucām atpakaļ uz Halli diezgan ātri.
Dažreiz es jūtu, ka manī paliek neizmantota enerģija. Nedēļas nogalēs parasti daudz braukājos ar riteni un peldos. Darbdienas sanāk tādas pasīvākas.. Tā nu es pagājušo piektdien nolēmu pirmo reizi mērot ceļu no mājām uz praksi ar riteni - apmēram 16km. Diena solījās būt silta, piecēlos laicīgi, ofisā
ierados tieši laikā.. Sajūta bija baigi labā. Pēc darba atpakaļceļā vēl piebraucu pie ezera un nopeldējos.. Pirms tam mani te sabaidīja, ka nu nez nez kā te Vācijā ar to peldēšanos būs.. bet patiesībā peldvietu man apkārt ir vairāk kā vajag! :D Un ezeros ūdens it ļoti tīrs!

veco dzelzceļa sliežu
vietā izveidots parks

 

pļava un solāro paneļu lauks

Bildēs var redzēt Halles zaļo apkārtni... es dikti izbaudu tādu braukāšanos un apkārtnes iepazīšanu! Īstenībā vide man te liekas līdzīga Latvijai - katrā ziņā daudz daudz līdzīgāka Latvijai nekā Holande (vai Anglija) , ar ko es varu salīdzināt.

superskaista ainava

Firmā šonedēļ darbu beidz divi jaunekļi, kuri te bija tikai uz vasaru - šogad pabeiguši skolu un rudenī uzsāks studijas. Ļoooti žēl, jo viņi tādi jauki un ar labu humora izjūtu. Bet solījās nākt dažreiz vēl pie mums uzspēlēt galda futbolu, ko mēs darbā parasti darām pēc pusdienām. Bildē var redzēt "atvadu pusdienas" ar maniem kolēģiem - tradicionālā vāciešu šniceles ēstuvītē.

Pusdienās šnicele! Kopā ar kolēģiem

PS. Atvainojos par nedaudz haotisku bilžu izvietojumu

Labā aura ir ar mani

Šodien apritēja četras nedēļas, kopš es veicu praksi Vācijā. Interesanti.. Kopumā man te ļoti patīk, cilvēki man apkārt ir patiešām jauki un draudzīgi. Arī par pārtiku, dzīves vai laika apstākļiem it nemaz nevaru sūdzēties.. Man sāk šķist, ka Groningenā man vienkārši piemetas slikta karma. Te beidzot ir normāla vide, normāli cilvēki ar normāliem uzskatiem :D ("normāli" nozīmē man saprotami un tuvi....jo patiesībā jau katram ir savs "normāli" standards.. )

Merseburg

Merseburgas tirgus laukumiņš

Prakse man ir nelielā, samērā jaunā kompānijā. Bet tieši es strādāju pie cita jauna projekta, kas vēl īsti tikai top. No vienas puses, laika gaidā varēšu pieredzēt, kā jauna firma sāk darbību no pašiem pirmsākumiem. No otras puses, četru nedēļu laikā pagaidām nejūtos izdarījusi ko ļoti sarežģītu vai izaicinošu, par ko pašai būtu liels gandarījums. Labi, neieslīgsim detaļās. Varbūt iesākumam tas arī ir labi, kamēr pierodu pie visa. Domāju, ka priekšdienās sekos arī interesantāki uzdevumi. Vēl ir vērts pieminēt, ka man ir paveicies ar priekšnieku, jo viņš ir tik mierīgs un atslābināts..cik esmu pieredzējusi, tas ir liels retums cilvēkiem, kam ir sava kompānija un kas ir atbildīgi par vēl citiem darbiniekiem. Katram, protams, savi trūkumi, bet darbā vismaz neviens netiek dzīts stresā vai tamlīdzīgi. Šonedēļ praksi pie mums uzsāka vēl viens vācu students. Vēl kāds cits darbinieks ir francūzis, kurš uzsāka praksi šai kompānijā pagājušogad, un tagad strādā oficiāli uz pusslodzi. Vispār puse no darbiniekiem nāk tikai 2-3 dienas , citi strādā ap 30h nedēļā.. Tikai man no universitātes ir noteikts praksi obligāti veikt 5-6 mēnešus kā pilna laika darbiniekam, kas nozīmē 38-40h.

Skaistās Merseburgas ieliņas

Viena no senajām Merseburgas ēkām,
šī gan neesot īpaša

Tā kā es nedzīvoju tai pašā pilsētā, kur strādāju, man katru dienu ir jāmēro diezgan ilgs ceļš. 20min pastaiga no mājas līdz Halles centrālajai dzelzceļa stacijai, 15min brauciens ar vilcienu līdz Merseburgai un vēl 15-20 gājiens no stacijas līdz darba vietai. Kopumā praktiski stunda. Šis ir līdz šim mans garākais ikdienas maršruts.. Baltinavā līdz skolai bija 5min, Groningenā 20min ar riteni.. Šeit stunda.. būtu diezgan loģiski, ka nākamajā dzīvesvietā, Toronto, man vajadzēs vēl ilgāk, bet vēl agri spriest - varbūt dzīvošu tuvu skolai!?

Interesanti, bet celšanās 7 no rīta arī nesagādā problēmas. Dzīvoklī neviens tik agri neceļas - vannasistabā vai virtuvē nav satiksmes, tas labi. :) Es tik iedomājos, kā būt ziemā - kad rītos aiz loga vēl būs tumšs...brr....

Labi, vēl izbaudām vasaru. Principā visas līdzšinējās nedēļas nogales bija traki karstas, ka vienīgais variants normāli tās pārdzīvot bija doties pie ūdens. Sākumā es devos uz tuvāko pilsētas peldvietu. Tur ir izveidots baseins zem klajas debess, atsevišķi bērnu peldvieta, apkārt pietiekoši vietas visiem izklāt sedziņas, sauļoties, piknikot, spēlēt bumbu, pieejamas plašas ģērbtuves. Studentiem dienas biļete ir 2 eiro. Manuprāt, priekš tādas vietas ļoti normāli - pašā pilsētā ideāla peldvieta. Kā nu gadījās, kā ne, abas reizes, kad es tur gāju, man blakus "ietusēja" krievu meiteņu grupiņa, lietojot ne to skaistāko leksiku. Laikam daudzi, ieskaitot mani, izvēlas noparkoties vienā un tai pat vietā.

Citu dienu es nolēmu atrast attālāku peldvietu, kas izrādījās neliels ezers. Tā smarža.. mm... princips līdzīgs kā iepriekš aprakstītajā peldvietā, tikai atšķirība, ka šī vieta ir dabiskāka. Tāpēc, automātiski, man labāk patika :) Un nav tik blīvs ar cilvēkiem.

Baseins zem klajas debess,
Freibad Saline, Halle (Saale)

Kā redzams, peldvietu pametu viena no pēdējām.
 Naturbad Angersdorfer Teiche, Halle (Saale)

Vācu valodas stunda lasītājiem: Luft - gaiss,
Wasser - ūdens, gemessen um 16 Uhr - mērīts pl.16

Atcerējos, ko vēl es varu pastāstīt. Tātad , pirmajās nedēļās, kad es te sāku dzīvot, pie viena no maniem kaimiņiem apmetās trīs (citas) krievu meitenes apmaiņas projekta ietvaros. Nabadziņš, visu to laiku bija izsūtīts no savas istabas un gulēja viesistabā. Pirms divām nedēļām es viņus pavadīju uz Krieviju. Gan krievu, gan vācu studentu grupa uz turieni devās kopā. Satiku vēl citus Hallē dzīvojošus krievus. Atkal tiku pie iespējas praktizēt savu krievu valodu ar akcentu! :D Kopumā kaimiņš būs prom mēnesi,..interesanti, kā būs gājis.

Vēl šajā dzīvoklī dzīvoja cits krievu izcelsmes puisis, kurš īrēja brīvo istabu mēneša garumā, jo veica praksi Hallē. Pats gan dzīvo Berlīnē.. jau bērnībā pārcēlās no Krievijas uz Vāciju. Ļoti labsirdīgs puisis. Bet pagājušonedēļ prakse beidzās, un viņš izvācās no mūsu dzīvokļa. Redziet, cik viss ir sarežģīti internacionāli :D Nevajag uztraukties par migrantiem arī mūsu valstī, tas viss ir tikai dabiski patiesībā..

Vakardien no rīta, dodoties lejā pa dzīvokļa kāpnēm, man sāka zvanīt mobilais telefons. Tā kā es to, esot ārzemēs, lietoju pavisam maz, man vienmēr pirmajā brīdī sametas neomulīgi - man taču kāds zvanītu tikai ārkārtas gadījumos, es prātoju.. Tomēr sanāca tieši otrādi, jo tētis paziņo, ka sagaidīs mani pie darba! Wow! Gadījās maršruts tuvumā un piebrauca mani satikt! Feini :) Bet nu ,godīgi sakot, tikai tā pateikt "čau" ..man uz darbu, viņam uz darbu - neko darīt..

Tāds ,lūk, nedaudz samiksēts rezumē par pirmo mēnesi praksē Vācijā!
Gute Nacht! Mans gulēšanas režīms ir pārvērties par diezgan nejauneklīgu :D